}

PHARE / Pārejas programma

Latvijas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) aizsākās 1991. gadā, kad starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību tika parakstīts pirmais līgums par ES PHARE programmas finansiālā atbalsta saņemšanu, uz kā pamata Latvija saņēma palīdzību ES PHARE programmas ietvaros. Pēc Eiropas līguma parakstīšanas 1995. gadā un Latvijas pieteikuma uzņemšanai ES iesniegšanas šī sadarbība ieguva jaunas izpausmes formas, lai veicinātu Latvijas ātrāku integrēšanos Eiropas Savienībā.


Lai noteiktu ES finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie ES tiesību akti, tika pieņemts Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likums (turpmāk – Likums).

Savukārt, pamatojoties uz Likumā ietvertajiem deleģējumiem, Ministru kabinets apstiprināja virkni Ministru kabineta ( MK) noteikumu:

PHARE

PHARE programma bija galvenais Eiropas Savienības finansiālās un tehniskās sadarbības finanšu instruments ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Kopš 1998.gada Eiropas Savienības kandidātvalstīs ES PHARE programma bija orientēta uz šādām prioritātēm:

  • palīdzība valsts pārvaldei kandidātvalstīs ieviest acquis communautaire un sagatavoties dalībai dažādās ES politikas jomās (institūciju stiprināšanas komponente jeb “institution building”),
  • investīcijas, kas ietvēra gan administratīvi regulējošās infrastruktūras nostiprināšanu un tās pietuvināšanu ES standartiem un normām, gan arī, sākot ar 2000. gada programmu, investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā (investīciju komponente jeb “investment support”).

Pārejas programma

Eiropas Savienības finanšu instruments Pārejas programma (Transition Facility) tika izveidota, lai sniegtu finansiālu palīdzību ES jaunajām dalībvalstīm līdz šim neatrisināto valsts pārvaldes jautājumu sakārtošanai atbilstoši ES normām.

Atbilstoši Iestāšanās līguma 34.pantam Pārejas programmas mērķis - turpināt stiprināt valsts pārvaldes administratīvo spēju, atbalstot pasākumus, kas netiek finansēti struktūrfondu ietvaros. Programmas pamatā vērsts uz ES dalībvalstu un kandidātvalsts administrāciju sadarbības projektu (twinning) un tehniskās palīdzības projektu atbalstu. Atsevišķos gadījumos tika atbalstītas acguis (ES likumdošanas kopums) ieviešanai nepieciešamās neliela apjoma investīcijas aprīkojuma iegādei.
Latvijai Pārejas programmas ietvaros no 2004.gada līdz 2006.gadam nacionālo programmu ietvaros kopumā Eiropas Komisija ir piešķīrusi aptuveni 19,5 miljonus eiro (gadu griezumā skatīt tabulu zemāk).

Pārejas programmas sagatavošanā tika piemērots daudzgadu programmēšanas princips ─ vienlaicīgi ar 2004.gada nacionālās programmas projektu pieteikumiem tika sagatavoti arī 2005.gada un 2006.gada programmas projektu kopsavilkumi. Pārejas programmas ieviešana tika īstenota saskaņā ar n+2 principu – 2 gadus pēc programmas apstiprināšanas ir atļauts slēgt līgumus projektos paredzēto darbu izpildei, papildus gads ir paredzēts projektu ieviešanai. Līdz ar to 2006.gada programmas ieviešana noslēdzās 2009.gadā, bet gala maksājumi tika veikti līdz 2010.gada vidum.

Pārejas programmas projektu obligāta prasība ir nacionālais līdzfinansējums. Tehniskās palīdzības un twinning projektiem minimālais līdzfinansējuma apjoms, kas bija jānodrošina projekta saņēmējam, bija 10%. Šī summa bija jāparedz iestādes budžetā ekspertu darba apstākļu nodrošināšanai vai, piemēram, ceļa izdevumu segšanai. Investīciju jeb iepirkuma līgumiem nacionālais līdzfinansējums bija jānodrošina vismaz 25% apmērā no kopējās līguma summas.

Pārejas programmas sagatavošana, uzraudzība un ieviešana, pamatojoties uz Eiropas Komisijas ieteikumu, tika īstenota jau esošās PHARE programmas administratīvās un institucionālās shēmas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 24. oktobra noteikumiem Nr.874 „Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē PHARE programmu un Pārejas programmu”.

Pārejas programmas prioritāšu izvirzīšanu veica Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Ārlietu ministrija, par pamatu izmantojot Eiropas Komisijas 2003.gada februāra, maija un novembra monitoringa ziņojumos par iestāšanās sarunās ES noteikto saistību izpildi un identificētos trūkumus. Prioritātes tika saskaņotas ar nozaru ministrijām.

 

 #

 Prioritātes nosaukums

 Atbildīgās institūcījas, iesaistītās institūcijas

1

Tirgus uzraudzības sistēmas stiprināšana

Ekonomikas ministrija

2

Policijas administratīvās spējas stiprināšana cīņā ar eiru viltošanu, kā arī krāpšanu un viltojumiem bezskaidras naudas norēķinos

Iekšlietu ministrija

3

Imigrācijas lietu aprites, apstrādes un uzglabāšanas drošības paaugstināšana

Iekšlietu ministrija

4

Administratīvās spējas stiprināšana vīzu, migrācijas un Šengenas informācijas sistēmas (SIS) ieviešanā 

Iekšlietu ministrija

5

Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras institucionālās spējas paaugstināšana

Vides ministrija

6

Tabakas monitoringa sistēma

Veselības ministrija

7

Valsts uzraudzības sistēmas stiprināšana, lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības atbilstību Eiropas Savienības prasībām epidemioloģiskās drošības pasākumu, saimnieciskas vides faktoru un publisko pakalpojumu jomā

Veselības ministrija

8

Cilvēka vajadzībām paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu kontroles pastiprināšana

Pārtikas un veterinārais dienests,
Zemkopības ministrija

9

Muitas iestāžu sadarbības uzlabošana, kas pamatojas uz elektronisko datu apmaiņu

Valsts ieņēmumu dienests

10

Lauksaimniecības administrēšanas uzlabošana atbilstoši Kopējās lauksaimniecības politikas prasībām

Zemkopības ministrija

11

Tehnoloģiski neitrālas un efektīvas elektronisko saziņas līdzekļu uzraudzības nodrošināšana, lai veicinātu konkurenci, investīcijas un inovācijas

Nacionālā radio un televīzijas padome

12

Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības plānošana

Valsts kanceleja

13

Politikas ietekmes novērtējums pirms (ex ante) un pēc (ex post) tās īstenošanas

Valsts kanceleja

14

Eiropas Savienības un valsts budžeta finanšu aizsardzība

Valsts kontrole

15

Eirokodeksa standartu ieviešana būvkonstrukciju projektēšanā

Ekonomikas ministrija

 

ES finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas līdzekļu izlietojums (EUR) Latvijā (kopš 1999.gada)

Programma ES piešķīrums mln. EUR Noslēgtie līgumi mln.EUR Noslēgtie līgumi % Izmaksas mln. EUR Izmaksas % no piešķirtā
PHARE 1999 27,005 26,684 98,81 25,870 95,80
PHARE 2000 30,630 29,219 95,39 27,716 90,48
PHARE 2001 36,155 31,174 86,22 30,047 83,11
PHARE 2002 36,311 33,325 91,78 31,530 86,83
PHARE 2003 49,071 44,136 89,94 41,244 84,05
PHARE programmas (kopš 1999. gada) 179,172 164,538 91,83 156,407 87,29
Pārejas programma 2004 6,679 6,249 93,56 5,560 83,24
Pārejas programma 2005 8,768 8,072 92,07 7,331 83,61
Pārejas programma 2006 4,025 4,001 99,40 3,754 93,26
Pārejas programma 19,472 18,322 94,04 16,645 85,48
KOPĀ:
PHARE/Pārejas programma

198,644

 

182,86 92,05 173,052 87,12

Tā kā visas projektu iesniegumu atlases ir noslēgušās un apstiprinātie projekti ir īstenoti, Eiropas Komisijā iesniegti noslēguma ziņojumi (2006.gada nacionālās programmas gala izdevumu deklarācijas Eiropas Komisijai tika iesniegta 2010.gada 5.augustā), saņemti noslēguma maksājumi, kā arī noslēdzies pēcuzraudzības periods, PHARE programmas un Pārejas programmas ieviešana Latvijā ir noslēgusies. EK ir noteikusi, ka dalībvalsts saistības ir uzturamas līdz 2019. gada oktobrim.*

 

* EK 2014. gada 9. oktobra vēstule Nr. ELARG.E3/ NS/ARES (2014) 3338999

Padalies ar informāciju: DrukātDrukāt
Pēdējo reizi informācija šajā sadaļā atjaunota 2019. gada 1. novembrī
Uz augšu